Papildināts bērza fienierkluču palntāciju apsaimniekošanas modelis!
K.Liepiņš par bērzu:
Ziņojums:
Workshop on Silvicultural technology:
Recent progress in Silvicultural technology - a workshop on new techniques/technologies and simulation and system analyses for target-oriented silviculture
August 26-27, 2014
Finnish Forest Research Institute,
Suonenjoki Research Unit (Juntintie 154)
Bērza plantācijas enerģētiskās koksnes ieguvei
LVMI
„Silava” vadošais pētnieks, Dr. silv. Kaspars Liepiņš
Bērzs
– viena no ātraudzīgākajām pašmāju koku sugām
Bērzs ir viena no tā
saucamajām pioniersugām - koku sugām, kuras pirmās dabiski
atjaunojas neapstrādātās lauksaimniecības zemēs, karjeros un
citās nemeža zemēs. Šai sugai piemīt ekoloģiskais plastiskums -
spēja augt dažādās, arī citām koku sugām nepiemērotās
augtenēs. Bagātīgās un regulārās sēklu ražas, sēklu
izplatība ar vēja palīdzību un straujā sējeņu augšana pēc
sadīgšanas ļauj bērzam ieviesties gan izcirtumos, gan mežam
pieguļošās laucēs, pļavās un neapstrādātos tīrumos [1-4].
Bērza ātraudzība
stādījumos lauksaimniecības augsnēs ir apstiprināta vairākos
Latvijā veiktos pētījumos [5-7] (1. att.). Zviedrijā veiktos
eksperimentos apstiprināts, ka laboratorijas apstākļos, kur kokiem
tiek nodrošināts optimāls barošanās režīms un nepieciešamais
apgaismojums un mitrums, bērzs aug izcili ātri. Tomēr vēlāk, kad
vainaga lapas sāk noēnot cita citu, straujā bērza augšana
samazinās [8]. Tas apliecina faktu, ka bērzs ir gaismas prasīga
suga un, augsta augšanas tempa uzturēšanai tam nepieciešams
pilnvērtīgs apgaismojums.
Bērza
īscirtmeta enerģētiskās koksnes plantācijās
Plantāciju ierīkošanas
un apsaimniekošanas mērķis nosaka plantācijas ierīkošanas
biezumu – koku skaitu uz platības vienības. Viens no koksnes
plantāciju pamatprincipiem – ilgākā apritē audzējamu
augstvērtīgu apaļkoksnes sortimentu (zāģbaļķi, finierkluči)
plantāciju stādījums jāierīko mazākā biezumā, bet īscirtmeta
enerģētiskās koksnes plantācijas stādāmas lielā biezumā. Tas
norāda, ka augstražīgu īscirtmeta plantāciju ierīkošanai
jāizvēlas sugas, kuras var būt produktīvas, kokus audzējot ciešā
slēgumā. Kā gaismas prasīgai koku sugai, bērzam nepieciešama
plaša augšanas telpa un ciešā slēgumā tas strauji zaudē zaļo
vainagu, atmirstot zariem vainaga apakšējā daļā. Ja
pašatzarošanās rezultātā koka zaļais vainags sarūk mazāk par
pusi no stumbra kopējā garuma, bērzu vitalitāte un produktivitāte
ievērojami samazinās [9]. Šis ir iemesls kādēļ bērza
produktivitāte īscirtmeta plantācijās ir zemāk nekā papelēm un
kārkliem, kas apstiprināts pētījumos Beļģija un Zviedrijā
[10,11] (2. att.).
2. att.
Dažādu koku sugu īscirtmeta enerģētiskās koksnes plantāciju
ražība (gaissausa koksne no hektāra gadā) [10].
Somijā veiktā
pētījumā norādīts, ka ekonomiski nav pamatota bērza audzēšana
enerģētiskās koksnes plantācijas ar rotāciju īsāku par 10
gadiem [12]. Bērza (purva bērza – Betula pubescens)
audzēšana enerģētiskās koksnes ieguvei tiek uzskatīta par
ekonomiski lietderīgu alternatīvu izstrādātos kūdras karjeros.
Pētījumi par purva bērza enerģētisko plantāciju ieaudzēšanu
un apsaimniekošanu izstrādātos kūdras karjeros tiek veikti Somijā
un Īrijā [13-20]. Arī Latvijā ir veikti veiksmīgi izmēģinājumi
par bērza ieaudzēšanu izstrādātās kūdras atradnēs [21,22].
Bērza
koksne kā kurināmais
Bērza malka
tradicionāli bijusi viena no izplatītākajiem kurināmā veidiem,
tā deg ar vienmērīgu liesmu un nedzirksteļo. Latvijā izplatītāko
koku sugu koksnes siltumspēja attēlota 1. tabulā. Ļoti augsta
siltumspēja ir bērza mizai (tāsij), tomēr tai ir arī augsts
darvas saturs, kas var izraisīt nosēdumus krāsnī un dūmvados, tā
radot ugunsgrēka izcelšanās bīstamību.
Bērza koksnes blīvums
ir lielāks nekā skuju kokiem un mīkstajiem lapu kokiem – alksnim
un apsei. Lielāks koksnes blīvums liecina par lielāku
energoietilpību, tomēr blīvākas (cietākas) koksnes drupināšana,
piem. granulu ražošanai, ir apgrūtināta. Šī iemesla dēļ daļa
granulu ražotāju nelabprāt pārstrādā bērza koksni.
1.
tabula
Latvijā
izplatītāko koku sugu koksnes siltumspēja (MJ/kg)[23]
Suga
|
Stumbrs
bez mizas
|
Miza
|
Stumbrs
|
Vainags
|
Veseli
koki
|
Priede
(Pinus sylvestris)
|
19.31
|
19.53
|
19.33
|
20.23
|
19.52
|
Egle
(Picea abies)
|
19.05
|
18.8
|
19.02
|
19.77
|
19.29
|
Bērzs
(Betula pendula)
|
18.61
|
22.52
|
19.15
|
19.53
|
19.29
|
Baltalksnis
(Alnus incana)
|
18.67
|
21.57
|
19.0
|
20.03
|
19.18
|
Melnalksnis
(Alnus glutinosa)
|
18.89
|
21.48
|
19.31
|
19.37
|
19.31
|
Apse
(Populus tremula)
|
18.67
|
18.57
|
18.65
|
18.61
|
18.65
|
Secinājumi
- Bērzs ir ļoti ātraudzīga koku suga, tomēr enerģētiskās koksnes plantāciju ierīkošanai tā nav piemērots, jo nespēj būt produktīvs, audzējot ciešā slēgumā. Pētījumos apstiprinājies, ka enerģētiskās koksnes plantācijās papeles un kārkli ir ievērojami produktīvāki par bērzu.
- Purva bērzs (Betula pubescens) ir piemērota suga īscirtmeta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas plantāciju ierīkošanai izstrādātos kūdras karjeros, kur citu koku sugu un enerģētisko kultūru audzēšana ir iespējama tikai, ja veikti augšanas apstākļu uzlabošanas pasākumi – mēslošana, augsnes pH līmeņa normalizēšana un mitruma režīma noregulēšana.
Literatūra
1. Suchockas, V., Seed dispersal and distribution of silver birch
(Betula pendula) naturally regenerating seedlings on abandoned
agricultural land at forest edges
Baltic For. 2002, 8, 71-76.
2. Karlsson, M. Natural regeneration of broadleaved tree species in
Southern Sweden. Doctoral thesis. Swedish University of Agricultural
Sciences Alnarp, 2001.
3. Karlsson, A.; Albrektson, A.; Forsgren, A.; Svensson, L., An
analysis of successful natural regeneration of downy and silver birch
on abandoned farmland in Sweden
Silva Fenn. 1998, 32, 229-240.
4. Karlsson, A., Initial seedling emergence of hairy birch and silver
birch on abandoned fields following different site preparation
regimes New Forests 1996,
11, 93-123.
5. Daugaviete, M.; Liepiņš, K.; Liepiņš, J., Kārpainā bērza
(Betula pendula Roth.) dažādas biezības plantāciju
augšanas gaita Mežzinātne
2011, 24, 3–16.
6. Daugaviete, M.; Krūmiņa, M., Bērza (Betula pendula)
ieaugšanās un augšana pētījumu stādījumos dažādās
lauksaimniecības zemju augsnēs
(The performance of birch (Betula
pendula) on the different
soil types on the agricultural land). Mežzinātne 2001,
11, 13-51. (in Latvian with
English abstract).
7. Liepiņš, K., Kārpainā bērza (Betula pendula Roth.)
jaunaudžu augšanas gaita stādījumos lauksaimniecības augsnēs
Latvijā (Growth of silver birch
(Betula pendula
Roth.) in plantations on farmlands in Latvia). Mežzinātne
2011, 23, 3-14.
(In Latvian with English summary).
8. Ingestad, T., A definition of optimum nutrient requirements in
birch seedlings. II Physiologia
Plantarum 1971, 24, 118-125.
9. Niemistö, P., Yield and quality of planted silver birch (Betula
pendula) in Finland - Preliminary review.
Norw. J. Agr. Sci. 1996, 24, 55-64.
10. Vande Walle, I.; Van Camp, N.; Van de Casteele, L.; Verheyen, K.;
Lemeur, R., Short-rotation forestry of birch, maple, poplar and
willow in Flanders (Belgium) I - Biomass production after 4 years of
tree growth Biomass and
Bioenergy 2007, 31, 267-275.
11. Telenius, B.F., Stand growth of deciduous pioneer tree species on
fertile agricultural land in southern Sweden
Biomass and Bioenergy 1999, 16, 13-23.
13. Hytönen, J., Effect of cutting season, stump height and harvest
damage on coppicing and biomass production of willow and birch
Biomass and Bioenergy 1994, 6, 349-357.
14. Hytönen, J.; Aro, L., Biomass and nutrition of naturally
regenerated and coppiced birch on cutaway peatland during 37 years
Silva Fenn. 2012, 46, 377-394.
15. Hytönen, J.; Issakainen, J., Effect of repeated harvesting on
biomass production and sprouting of Betula pubescens
Biomass and Bioenergy 2001, 20, 237-245.
16. Hytönen, J.; Kaunisto, S., Effect of fertilization on the
biomass production of coppiced mixed birch and willow stands on a
cut-away peatland Biomass
and Bioenergy 1999, 17, 455-469.
17. Hytönen, J.; Saarsalmi, A., Long-term biomass production and
nutrient uptake of birch, alder and willow plantations on cut-away
peatland Biomass and
Bioenergy 2009, 33, 1197-1211.
18. Renou, F.; Scallan, Ú.; Keane, M.; Farrell, E., Early
performance of native birch (Betula spp.) planted on cutaway
peatlands: influence of species, stock types and seedlings size
European Journal of Forest Research 2007, 126,
545-554.
19. Renou-Wilson, F.; Pöllänen, M.; Byrne, K.; Wilson, D.; Farrell,
E.P., The potential of birch afforestation as an after-use option for
industrial cutaway peatlands Suo
2010, 3-4, 59-76.
20. Huotari, N.; Tillman-Sutela, E.; Pasanen, J.; Kubin, E.,
Ash-fertilization improves germination and early establishment of
birch (Betula pubescens Ehrh.) seedlings on a cut-away peatland
For. Ecol. Manag. 2008, 255, 2870-2875.
21. Lazdina, D., First rotation season in birches’, black alders’,
pines’, spruces’ and willows’ plantations fertilized with
wastewater sewage sludge in mineral and peat soils. In Latvia
Annals of Warsaw Agricultural University - SGGW Forestry
and Wood Technology No 59 2006, 34-38.
22. Lazdiņa, D.; Lazdiņš, A.; Kariņš, Z.; Kāposts, V.,
Notekūdeņu dūņu mēslojuma efektivitāte un augsnes ķīmiskā
sastāva izmaiņas enerģētiskās koksnes plantācijās.
Mežzinātne 2006, 49, 30-58.
23. Būmanis, K., Enerģētiskās koksnes plūsmas teorētiskā un
eksperimentālā modeļa izstrāde un produktu kvalitātes prasību
izvērtējums Meža
un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts:
Jelgava, 2008; p. 53
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru